Grid
Jaunumi

Milēniuma paaudze, kas “nogalināja autiņu industriju”, maina nekustamā īpašuma nozari

Millēniuma paaudze, kas 2020. gadā būs puse no globālā darbspēka un kas jau pašlaik Baltijas valstīs ir gandrīz ceturtdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, un kuru dzīves un darba paradumi atšķiras no iepriekšējās paaudzes, jāņem vērā nekustamā īpašuma (NĪ) projektu attīstītājiem. To Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā atzina Ričards Holbertons (Richard Holberton), pasaulē viena no lielākajiem konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE pētniecības nodaļas vecākais direktors.

Ričards Holbertons klātesošos iepazīstināja ar CBRE veiktā globālā milēniuma paaudzes pētījuma “Live-Work-Play” rezultātiem, atklājot, kas ir šīs paaudzes raksturīgās iezīmes un kāpēc tā ir svarīga NĪ nozarei.

“Milēniuma paaudze”, kurus mēdz saukt arī par “Y paaudzi”, ir cilvēki, kuri dzimuši laikposmā no pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma līdz 2000. gadam. ASV, pētot datus par 9 milj. jauniešu, 2012. gada pētījumā atklāja, ka milēniuma paaudzes cilvēki salīdzinājumā ar iepriekšējo jeb “X paaudzi” ir politiski un pilsoniski mazaktīvāki, vairāk koncentrējušies uz materiālām vērtībām un mazāk domā, kā dot labumu sabiedrībai. Kopumā milēniuma paaudzes cilvēki tiek raksturoti kā pašpārliecināti, radoši un atvērti jaunām idejām.

Mītu apvīta paaudze
Milēnials paaudzei tagad uzmanību pievērš daudzi: industrijas pēta šo paaudzi un tās paradumus, žurnālisti par tiem interesējas utt. Eksperts rādīja: ievadot Google meklētājā vārdu “millenials”, var iegūt diezgan daudz šīs paaudzes apzīmējumu: slinki, dumji, sliktākie, tā ir “me, me generation” (es, es paaudze – latv.), kā arī “paaudze, kas nogalināja autiņu industriju” (t.i., atšķirībā no iepriekšējās paaudzes, kas uzauga ar auduma autiņiem, šī paaudze jau lietoja autiņbiksītes – red.).

R. Holbertons Forumā akcentēja: “Milēniuma paaudze ir uz pusi lielāka kā iepriekšējā – X paaudze. Jau tagad Baltijas valstīs, kā arī Zviedrijā un Lielbritānijā to ir visvairāk: teju 25 % no darbspēka, kas ir būtisks skaitlis. Savā pētījumā mēģinājām noskaidrot, kas viņi tādi ir un kāpēc ir citādāki, un ko tas nozīmē NĪ nozarei: gribējām apstiprināt vai lauzt mītus par šo paaudzi.”

Pētījums aptvēra 13 000 respondentu – millenials cilvēkus vecumā no 22 līdz 29 gadiem, tie bija 1000 aptaujāto katrā no 12 valstīm, kur notika pētījums (Lielbritānija, Spānija, Vācija, Francija, ASV, Kanāda, Meksika, Ķīna, Honkonga, Japāna, Indija, Austrālija). Tika pētīta milēniuma paaudzes pārstāvju mājokļu izvēle, attieksme pret darbu un darbavietu, pirkšanas, kā arī brīvā laika pavadīšanas paradumi.

“Šī paaudze dzīvo internetā, viņi ir salīdzinātāji, viņi ir izglītoti (tāpēc jau ir iekūlušies parādos), kulturāli daudzveidīgi, progresīvi, orientēti uz socializēšanos (svarīgs kopienas gars) un viņiem svarīgs ir autentiskums, lietu patiesā būtība.”

“Šo paaudzi raksturo vēl divi būtiski aspekti: viņi ir nonākuši darba tirgū vājas vai recesijā esošas ekonomikas apstākļos (2008., 2009. g.), kas vēl ilgi ietekmēs viņu attieksmi (ap 60 % aptaujāto neatkarīgi no vecuma būtu priecīgi, ja iegūtu darbu), un viņi ir pirmā paaudze, kas dzīvo “digitāli” (t.s. “digital natives”): ar pastāvīgu pieeju tehnoloģijām,” iepazīstināja R. Holbertons.

Kā šī paaudze dzīvo?
“Šīs paaudzes pārstāvji pēc koledžu pabeigšanas joprojām dzīvo kopā ar vecākiem – ģimenes mājās un atliek pārvākšanos uz saviem mājokļiem pēc iespējas ilgāk, vai arī īrē mājokļus daudz ilgākā periodā nekā iepriekšējās paaudzes to darījušas. Tas nav tādēļ, ka viņiem ļoti patiktu īrēt mājokļus (daudzi tos pat labprāt nopirktu), bet gan tāpēc, ka saskaras ar dažādiem apstākļiem, kas liedz to darīt (piem., lielākas izmaksas nekā cerēts, iekrātie parādi izglītības iegūšanas dēļ u.c.). Tādēļ bieži vien, lai mainītu savus līdzšinējos paradumus, viņi meklē palīdzību pie ģimenes locekļiem. Milēniuma paaudzei jau tagad ir būtiska ietekme uz dzīvojamo ēku plānošanas politiku,” stāstīja eksperts. Viņš paskaidroja, ka šī paaudze, īrējot mājokļus, pievērš uzmanību ļoti mobilam dzīvesveidam, izmaksām un ērtībām, un viņiem nav tāda pieķeršanās mājoklim kā citām paaudzēm, viņi nekrāj līdzekļus nebaltām dienām, un, ja arī pērk savu mājokli, ir atkarīgi no bankas, kas saucas “mamma un tētis”.

Apgalvotais tika raksturots ar datiem: pētījums atklājis, ka gandrīz puse no aptaujātajiem dzīvoja kopā ar vecākiem, turklāt 12% nebija plānu vispār kaut ko savā dzīvē mainīt, bet 25% aptaujāto labprāt tuvāko pāris gadu laikā labprāt mainītu dzīves vietu.

67% aptaujāto atklājuši, ka īrētu mājokli, jo to nopirkt neesot finansiāli iespējams, 65% uzskata, ka, nopērkot mājokli, tiks upurēts līdzšinējais dzīves stils, bet 74% ir pārliecināti, ka algu līmenis netiek līdzi īpašuma cenām.

Kas būtu jāliek aiz auss NĪ nozarei:

  • Līdzīgi kā iepriekšējai paaudzei, arī milēniuma cilvēki grib, lai viņiem piederētu īpašums….
  • … bet tie saskaras ar daudz izaicinājumiem, lielāko tiesu – tie ir atbildīgi pret izmaksām un tiem svarīga ir īpašuma pieejamība;
  • Var tikt sasniegta izaugsme īres segmentā, ja šai paaudzei piedāvās vislabāko kvalitāti un ērtības;
  • Milēniuma paaudze aktīvi ietekmēs dzīvojamo platību segmentu.
  • Kā strādā šī paaudze.

Šī paaudze jūtas tā, it kā tai būtu tiesības uz ātru karjeras attīstību un biežu algu pieaugumu. Tie mēdz “lēkāt” (job-hopper) no darba uz darbu, jo darbs ir domāts, lai dzīvotu, tādēļ ir mazāk lojāli pret darba devēju. Sagaida, ka arī darba vietā nezaudēs saikni ar tehnoloģijām un pieslēgumiem, viņiem darbs saplūst ar ikdienu. Tomēr milēniuma paaudze ir ļoti labi darbinieki gan darba vietas izvēles, gan darba stila ziņā. No pētījuma datiem secināms, kāda šīs paaudzes uzskatā ir ideāla karjera. Lai gan mēdz apgalvot, ka tie bieži maina darbavietas, tomēr 26% aptaujāto strādā tai pašā uzņēmumā, kur sākuši darbu, un 35 % ir reti mainījuši darba vietas. Turklāt 60% aptaujāto uzskata, ka darbam un brīvajam laikam ir jābūt nodalītam.

Aptaujātie atklājuši, kur labprātāk strādātu: ap 60 % respondentu, protams, interesētu, ja darba vieta būtu pilsētas centrā, bet tie neiebilst arī pret darbu ārpus tā, tikai ceļam līdz darbavietai nevajadzētu būt ilgākam kā 30 minūtes. “Šī paaudze ir arī ideāla karjeras izpratnē: tie tomēr tik bieži nemaina darba vietu (kā daudzi uzskata). Runājot par darba vietu izvietojumu, dati būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu par uzņēmumu lokācijas vietām. Viņi arī novērtē darba attiecības un dažādību, kā arī mācīšanās un attīstības iespējas. Augstākās kvalitātes darba vide viņiem ir ļoti svarīga un ietekmē viņu darba izvēli,” skaidroja eksperts, piebilstot, ka TOP 3 iemesli darba izvēlē ir: finansiālais jautājums (alga, bonusi), personāla politika un atrašanās vieta: iespēja darbā nokļūt uzreiz. Ne mazāk būtiski aspekti ir darba vide, kā arī līdzās esošā izklaides industrija, kas ļauj pārslēgties no darba uz atpūtu.

Kas būtu jāliek aiz auss NĪ nozarei:

  • Milēniuma paaudze arī ir cilvēki! Kultūras pārmaiņu vadība uzņēmumos ir būtiska;
  • Darba vietas pieejamība, ērtības un vietas kvalitāte – būtiski!
  • Arvien biežāk darba spēks dod priekšroku darba vietai ārpus centra;
  • Relaksācijas un atpūtas iespējām ir pieaugoša ietekme uz nekustamā īpašuma izvēli.

Kā viņi atpūšas?
Šīs paaudzes “vadības panelis” ir viedtālrunis. Ar to viņi izvēlas produktus, iepērkas un piepilda savas vēlmes.

Viņi virza e-komercijas revolūciju, kamēr teju visas tirdzniecības aktivitātes nebūs iespējamas tikai online. Vēlas tūlītēju vēlmju apmierināšanu – ar vienu klikšķi. Pieprasa savas “tiesības”, sagaidot veikalos zinošu un noderīgu pakalpojumu. Tā kā šīs paaudzes pārstāvjiem ir iekrāti parādi, tāpēc fokusējas uz “ātro modi” (vienas sezonas) un atlaidēm. Milenials vidū atpūtas ziņā dominē mājas aktivitātes, tomēr viņi novērtē arī tirdzniecību centru izklaides iespējas: ēdināšanas servisus, kino, dažādus citus pasākumus.

CBRE veiktais pētījums apliecinājis, ka respondenti 8 dienas mēnesī ēd pašgatavotu ēdienu (tas būtu loģiski skaidrojams, ja jau vairums dzīvo kopā ar vecākiem), 4 dienas mēnesī tie pavada online iepirkšanās vietnēs un ēd ārpus mājas, 3 dienas mēnesī dodas uz veikalu iepirkties, bet divas dienas mēnesī atvēl kultūras pasākumu apmeklējumiem: koncertiem, teātrim u.c..

Eksperts norāda, ka šīs paaudzes ietekmē būtiski mainās arī tirdzniecības nozare, un tas skar no “vienkāršiem” veikaliem līdz pat daudzfunkcionālām mazumtirdzniecības, atpūtas un izklaides vietām. “Mazumtirgotājiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem ir jāpielāgojas millenials paradumiem. Šīs paaudzes pārstāvji veic produktu izpēti internetā, tāpēc veikalu pakalpojumus nevērtē ļoti augstu. “Klasisko” veikalu loma šīs paaudzes cilvēku dzīvē mazināsies līdz ar tiešsaistes tirdzniecības uzlabojumiem un arvien nozīmīgāka būs preču “piegāde līdz durvīm”, kas viennozīmīgi būtiski ietekmēs arī nekustamo īpašumu tirgu,” iepazīstināja R. Holbertons.

Dati apliecina, ka arvien būtiskāk pieaug nepārtikas preču online iepirkšanās: pašlaik 48 % aptaujāto tā iepērkas, tāpēc veikalos (centros) millenials biežāk iegriezīs ne jau iepirkšanās nolūkos, piebilst eksperts. Lai gan šī ir tehnoloģiski orientēta paaudze, kas “dzīvo” internetā, tomēr tiem joprojām patīk aptaustīt preci, viņiem ir svarīgi piegādes nosacījumi, un, ja būtu vēl ātrāks internets un labākas mājas lapas un plašākas apmaksas metodes, tie online iepirktos pat vēl vairāk, atklājis pētījums.

Ko likt aiz auss NĪ jomas pārstāvjiem?

  • Jāapzinās, ka millenials ietekmē (un turpinās ietekmēt) tirdzniecības jomu;
  • Millenials paradumi rada lielas pārmaiņas veikalu lomā: zīmoli “grimst”, veikali tiek uztverti kā izstāžu zāle (showroom), kā vieta, kur smelties pieredzi;
  • Piegāde, kad “es to gribu un kad man to vajag”;
  • Saplūst tirdzniecības, atpūtas un izklaides lomas: nepieciešams piedāvāt katru no tām;
  • Tradicionālie veikala servisi vairs nav aktuāli.

Secinājumi un ieteikumi no pētījuma:

  • Projektējiet vietas, kas atbilst millenials prasībām.
  • Nepieciešams visaptverošs redzējums. Radiet vietas ar tīru identitāti, skaidru vīziju, kurā sajūtama kopienas vides sajūta.
  • Miksēta vides pielietojamība.
  • Kopienu centri, kur ļaudis var pulcēties vienkopus.
  • Pieejamība un fiziskā savienojamība, ļaujot cilvēkiem ātri un efektīvi nokļūt galamērķī.
  • Esiet gatavi mainīties: ja kaut kas “nedarbojas”, tad precizējiet, pielāgojiet un pārveidojiet – esiet elastīgi!

Savu uzstāšanos R. Holbertons pabeidza ar vārdiem: “Šī paaudze ir sarežģīta, bet savā ziņā viņi ir unikāli, tādēļ laiks, kas pavadīts, lai viņus labāk izprastu, nebūs velti pavadīts.”

Avots: www.city24.lv